4.1 Zonas definīcija

Mācību takas piedāvā vairākas mācīšanās iespējas gan bērniem, gan pieaugušajiem, kas var atšķirties atkarībā no takas tipoloģijas un sarežģītības pakāpes.

Mācību takas var būt dabiski izveidotas vai tās veidojuši cilvēki. Tās var palīdzēt arī iesaistīšanai, jo dažas no tām ir piemērotas arī bērniem ar īpašām vajadzībām. Pieaugušie un bērni kopā var atjaunot un pārveidot mācību takas.

Ir dažādi mācību taku veidi:

• Dabiskās takas : tie ir izstaigājami ceļi, kas klāti ar zāli, smiltīm, akmeņiem, mālu,  augiem utt. Šajā kontekstā bērniem un pieaugušajiem ir iespēja harmoniskā veida sazināties ar dabu un izpētīt tās īpašības, tās iemītniekus un atstātās pēdas. To darot, viņi eksperimentē paši un attīsta novērošanas, izpētes un pētniecības prasmes. Viņi attīsta arī motorikas, sociālās un kognitīvās iemaņas.
• Sajūtu ceļš : tā ir noteikta veida taka, ko raksturo dažādi dabiski materiāli, kuri var atšķirties atkarībā no teritorijas īpatnībām un klimata. Izpētei ir pieejamas smiltis, oļi, mizas gabali, čiekuri, sūnas, ūdens, dubļi, māli, zaru un koku fragmenti, to izkārtojumu pieaugušie var noformēt atsevišķi vai kopā ar bērniem. Pa šo taku ir iespējams staigāt basām kājām vai ar zeķēm / apaviem. Šīs takas tipoloģija ir piemērota pieredzes gūšanai caur visām cilvēka maņām, veicinot to attīstību un izpratni. Tā atbalsta un veicina motorikas un koncentrēšanās prasmju attīstību.
• Šķēršļu josla: šāda veida motorikas taku raksturo šķēršļu pārvarēšana. Izaicinot bērnus jautrā veidā, šīs šķēršļu joslas stimulē sirds un asinsvadus, izturību, lokanību, muskuļu spēku un pretestību, lielās motorikas attīstību, koordināciju, sekvencēšanu (virknēšanu) un līdzsvaru. Bērni var uzlabot savas klausīšanās spējas, pašefektivitāti, pārliecību par sevi, izpratni par savām stiprajām pusēm, kā arī par savām iespējām, un viņi jūtas apmierināti un lepni, kad tās izdodas pārvarēt.
• Mācību taka uz asfalta - grafisks ceļš uz asfalta, to var krāsot ar krāsām vai krītu. Tas sastāv no dažādiem uzdevumiem, lai attīstītu motoriku, koordināciju, telpisko orientāciju, matemātiskos jēdzienus, valodas un sociālo prasmju attīstību. Mācību ceļu izstaigāšana palīdz attīstīt sociālās prasmes: kā gaidīt savu kārtu, atrisināt konfliktus un risināt problēmas. Kad bērni spēlē kopā, viņi iemācās pārvaldīt savas emocijas un uzvedību. Kustība pa takām palīdz uzlabot mācīšanos, uzlabo bērnu garastāvokli un palīdz tikt galā ar stresu.

Eksperimentēšana ar šīs takas tipoloģiju palīdz bērnu labsajūtai, samazina trauksmes līmeni un atbalsta zināšanu apguvi.

4.2 Mācību mērķi

1. Lai attīstītu matemātikas prasmes:
   Apgūt skaitļus, krāsas, ģeometriskas formas, mērīšanas prasmes, attīstīt loģisko domāšanu. Lai izjustu matemātikas jēdzienus dažādos veidos (piemēram, soļu skaits, soļošanas ātrums, ziedu/koku daudzums, savākto lietu sadalīšana uz pusēm, daudzuma noteikšana)
2. TEHNISKĀS IEMAŅAS:
   Praktiskas matemātikas, mērīšanas un salīdzināšanas prasmes
3. SAJŪTAS:
   Mijiedarboties ar vidi un apkopot informāciju (vides atklāšana ar maņām): redze, dzirde, garša, smarža, tauste un kustību noteikšana
4. ORIENTĒŠANĀS PRASMES:
   Bērna atrašanās vietas noteikšana attiecībā pret apkārtējās telpas elementiem, lai pārvietotos dažādos virzienos. Lai uzlabotu spēju pārvietoties telpā.
5. FIZISKĀS PRASMES:
   Attīstīt smalko un lielo motoriku, koordināciju un līdzsvaru noteikta uzdevuma veikšanai.

4.3 Atsauces uz mācību saturu

Itālija

• Fails: http://www.indicazioninazionali.it/2018/08/26/indicazioni-2012

• Atsauce: 25. lpp.- 29. lpp.

• Saturs: Bērni apzinās savu ķermeni, izmantojot to no dzimšanas kā pašizziņas instrumentu pasaulē. (25. lpp.).

  Pārvietošanās ir pirmais mācīšanās faktors: meklēšana, atklāšana, spēlēšana, lēkšana, skriešana skolā ir labsajūtas un psiho-fiziskā līdzsvara avots. Pārvietojoties telpā, bērni izvēlas un seko vispiemērotākajiem ceļiem, lai sasniegtu iepriekš noteiktu mērķi, atklājot ģeometriskus jēdzienus, piemēram, virzienu un leņķi. (29. – 29. lpp.)

Kipra

• Fails: https://drive.google.com/open?id=14OtOhNRGRDXNMIHe6HBrdl2o9QyWmuMS

• Atsauce: 28. lpp

  Attīstības joma: garīgās iespējas

  atsauce: konceptuāla izpratne - Mērķis: Bērniem mijiedarbojas ar vidi un vāc informāciju (vides atklāšana caur maņām); Identificē objektu un situāciju līdzības un atšķirības (lai gan novērošanas process).

• Saturs:

  Garīgās iespējas - 1. atsauce: 59. lpp.

  Galvenās ieteicamās prakses ir šādas:

  1. Nodrošināt iespēju izpētīt konkrētu priekšmetu iespējas (piem., Mūzikas instrumentus, bumbiņas utt.), Izveidot kolekciju (piemēram, lapu kolekciju, ko apkopojam no skolas pagalma)
  2. Bērniem jāsakārto virtuves piederumi grozos, jāsakārto leļļu mājas mēbeles utt.
  3. Telpiskas diagrammas vai ilustrācijas (jaunāki bērni) vai histogrammas (vecākiem bērniem) izveide, pamatojoties uz konkrētu objektu vai situāciju izvēli (piemēram, augļi vai rotaļlietas, kas man patīk)

Latvija

• Fails: http://likumi.lv/ta/id/303371-noteikumi-par-valsts-pirmsskolas-izglitibas-vadlinijam-un-pirmsskolas-izglitibas-programmu-paraugiem

• Atsauces:
  10,5; 3.lpp.
   10,7; 4.lpp.

• Saturs:

  • Matemātikas mācību jomā bērns darbojoties nosaka skaitļa sastāvu desmit apjomā, veido skaitļa sastāva dažādas variācijas, izsaka pieņēmumu par skaitu attēlos un priekšmetu kopās un skaitot to pārbauda, skaitu apzīmē ar tam atbilstošu ciparu, raksta ciparus, ar nosacītiem mēriem nosaka garumu, platību un ietilpību, ar lineālu mēra garumu, izzina ģeometriskas figūras, tai skaitā telpiskus ķermeņus, raksturo to formu un saista ar pazīstamiem objektiem, šķiro priekšmetus pēc vairākām pazīmēm un salīdzina pēc skaita un lieluma (lietojot vārdus "vairāk", "mazāk", "lielāks", "mazāks"), nosauc objektu atrašanās vietu telpā un plaknē (lietojot vārdus "virs", "zem", "pie", "aiz", "blakus", "pa labi", "pa kreisi"), radoši un atbilstoši noteiktam nosacījumam veido ritmiskas rindas un sakārtojumus no priekšmetiem un ģeometriskām figūrām
  • Bērns ar prieku iesaistās nodarbībās telpās un ārā un veido veselīga dzīvesveida ieradumus, apzinoties riskus veselībai un mācoties tos novērst, sev un citiem drošā veidā pārvietojas pa dažādām šķēršļu joslām un piedalās kustību rotaļās, apvienojot soļošanu, skriešanu, rāpošanu, rāpšanos, notur līdzsvaru, pārvieto priekšmetus un pārvar šķēršļus, izvēloties darbības veidu atbilstoši situācijai, daudzveidīgi izmanto sīkās motorikas prasmes, apzinās savu dzimumu un ķermeņa neaizskaramību, ikdienā regulāri ievēro personīgo higiēnu, stāsta, kādi individuālie aizsardzības līdzekļi jālieto dažādās kustību aktivitātēs, piemēram, pārvietojoties ar velosipēdu.
  • Vienots audzināšanas un mācību process, kurā bērns praktiskā darbībā integrēti apgūst zināšanas, izpratni un pamatprasmes dažādās mācību jomās, attīsta caurviju prasmes un veido vērtībās balstītus ieradumus

Zviedrija

• Fails: https://www.skolverket.se/publikationsserier/styrdokument/2019/curriculum-for-the-preschool-lpfo-18?id=4049

• Atsauce: 13.lpp. līdz 15.lpp.

• Saturs:

  Pirmsskolas iestādei katram bērnam ir jānodrošina apstākļi attīstībai:

  13. lpp.

  atklātība, cieņa, solidaritāte un atbildība

  14. lpp.

  • Neatkarība un uzticēšanās savām spējām
  • Zinātkāre, radošums un vēlme spēlēt un mācīties
  • Spēja darboties individuāli un grupā, korporatīvi, pārvaldīt konfliktus un izprast tiesības un pienākumus, kā arī uzņemties atbildību par kopīgiem noteikumiem
  • Spēja uzklausīt un pārdomāt citu cilvēku uztveri, kā arī atspoguļot un izteikt savu pārliecību
  • Fantāzija un iztēle

  15. lpp.

  • Motorikas prasmes, koordinācija un ķermeņa uztvere, kā arī izpratne par to, cik svarīgi ir rūpēties par savu veselību un labsajūtu
  • Izteiksmīga sarunvaloda  un vārdu krājums, kā arī spēja spēlēt ar vārdiem, saistīt lietas, izteikt domas, uzdot jautājumus, izvirzīt argumentus un sazināties ar citiem dažādos kontekstos un dažādiem mērķiem
  • Izpratne par telpu, laiku un formu, kā arī kopu, modeļu, daudzumu, secības, skaitļu, mērījumu un izmaiņu pamatīpašībām un matemātisku pamatojumus