7.1 Zonas definīcija

Šīs teritorijas izvietojums un izskats var pastāvīgi mainīties. Izaicinājums ir novērot, apstāties un ļaut sevi iesaistīt katru dienu. Jebkurš āra mācību saturs var pārvērsties par brīvdabas darbnīcu - vietu, kas vienmēr ir klāt un pieejama, un var piedāvāt bērniem dažādas ikdienas tikšanās iespējas ar daudzveidīgu materiālu, valodas, ideju un viedokļu izmantošanu.

Brīvdabas darbnīcā tiek uzlabots un spēcināts individuālais / grupas radošais process, pateicoties dažādām un daudzveidīgajām pieredzēm, kas stimulē izpausmes, kognitīvo, simbolisko, komunikatīvo, attiecību un sensoru iemaņu apguvi.

Brīvdabas darbnīcā bērni vienlaikus var veikt pētījumu ar prātu un rokām: tā ir vieta, kur ar darbību jēdzieni un idejas tiek padarītas redzamas. Šajā vidē bērniem ir iespēja attīstīt savu radošumu un iztēli, izmantojot dažādas mākslinieciskās izteiksmes formas, instrumentus un paņēmienus, un materiāli kļūst par izteiksmes valodu.

Brīvdabas darbnīcā bērniem ir iespēja iztēloties un veikt zinātniskus eksperimentus, domāt un aktivizēt pieredzi par fiziskiem, loģiskiem un matemātiskiem jēdzieniem, iepazīties ar ikdienas materiāliem un rīkiem. Lai baudu padarītu maksimālu ikvienā sezonā un uzlabotu bērnu brīvdabas pieredzi, šai teritorijā jānodrošina lapene, veranda, vasaras māja vai vienkārša telts, kas spēj pasargāt no saules, lietus un vēja.

Šeit bērni var atrast grozus, kastes, dažādus traukus ne tikai dabīgiem materiāliem (piemēram, priežu čiekuriem, zariem, lapām, akmeņiem, gliemežvākiem, ozolzīlēm...), bet arī virvēm, palagiem, tāfelēm, krītam, mālam, krītiņiem, flomāsteriem, zīmuļiem, tempera krāsām utt.

7.2 Mācību mērķi

1. Lai attīstītu radošumu:
   Kritiskas un atšķirīgas domāšanas veicināšana, izmantojot loģiku, problēmu risināšanu un jaunu ideju radīšanu.
2. MĀCĪŠANĀS PAR EKSPRESĪVĀM VALODĀM (SĪKĀ PIRKSTU MOTORIKA):
   Spēja izpausties, izmantojot dažādas valodas, izmantojot daudzu sensoru pieeju, kas bērniem sniedz sarežģītāku priekšstatu par realitāti.
3. EKSPERIMENTĒŠANA:
   Materiālu izpēte ar zinātnisku pieeju (mēģinājumi un kļūdas), datu vākšana, hipotēzes izveide un pārbaude, jaunu ideju un domu radīšana par pasauli.
4. RADĪŠANA:
   Spēja radīt kaut ko jaunu, konstruējot, interpretējot, pārdomājot un pārveidojot realitāti. Izpētiet dabu, izmantojot mūsu piecas maņas, redzi, dzirdi, tausti, garšu un smaržu. Praktizēt šķirošanas prasmes un izjust gandarījumu par padarīto.
5. UZZINĀT PAR TEKSTŪRU UN MATERIĀLIEM:
   Izpētīt materiālus, to īpašības, iespējamo pielietojumu un to sniegto ieguldījumu, paplašinot mācību iespējas.

7.3 Atsauces uz mācību saturu

Itālija

• Fails: http://www.indicazioninazionali.it/2018/08/26/indicazioni-2012

• Atsauce: p.26

• Saturs: Bērni izsaka domas un emocijas ar iztēli un radošumu: māksla vada šo tieksmi, izglītojot par skaistuma baudījumu un estētiskām izjūtām. Pieejamo materiālu izpēte ļauj izdzīvot pirmo māksliniecisko pieredzi, kas spēj stimulēt radošumu un iedvesmot citu mācīšanos. Runas prasmes ir jāpilnveido, lai tās bērnos attīstītu skaistuma izjūtu, zināšanas par sevi, citiem un realitāti.

Kipra

• Fails: https://drive.google.com/open?id=14OtOhNRGRDXNMIHe6HBrdl2o9QyWmuMS

• Atsauce: p.28

  Attīstības joma: garīgās spējas

  Keystone 1: Radošums / radoša domāšana - Mērķi: - Bērni vecās lietas izmanto jaunā veidā; - Attīstīt bērnos jaunas idejas un viedokļus, kā arī atjaunot un atkārtoti izmantot vecās lietas.

• Saturs:

  atsauce : 64. lpp

  Daži indikatīvi mācību mērķi ir šādi:

  • Bērns var izteikt savas domas vairākos veidos
  • Bērns vecās lietas izmanto jaunā veidā
  • Bērnam radīt jaunas idejas/viedokļus/objektus.

  Dažas indikatīvas prakses ir šādas:

  1. Dažādu materiālu nodrošināšana bērniem, lai viņi varētu izteikt savas jūtas un sazināties (piemēram, līme, audums)
  2. Dodiet bērniem iespēju izmantot rotaļlietu dažādos veidos (piemēram, cepuri)
  3. Dodiet bērniem vecas lelles, lai tajās veiktu izmaiņas un izmantotu tās rotaļājoties
  4. Iesaistīšanās daudzu mūzikas skaņu un kustību veidošanā.

Latvija

• Fails: http://likumi.lv/ta/id/303371-noteikumi-par-valsts-pirmsskolas-izglitibas-vadlinijam-un-pirmsskolas-izglitibas-programmu-paraugiem

• Atsauce:
  3.3; 1. lpp.
  3.4; 1. lpp. - Pirmsskolas izglītības satura ieviešanas uzdevumi
  9.2; 2. lpp. - pirmsskolas izglītībā bērns apgūst šādas caurviju prasmes
  10.2; 3. lpp.
  10.6; 3. lpp. -Pirmsskolas izglītības beigās bērns ir apguvis šādus prasmju pamatus, kas ietver vērtības un tikumus, caurviju prasmes un zināšanas, izpratni un pamatprasmes.

• Saturs: attīstīt bērna sociālās un emocionālās prasmes, kas ietver sevis, savu emociju, domu un uzvedības apzināšanu, spēju saprast citus un veidot pozitīvas attiecības.

Zviedrija

• Fails: https://www.skolverket.se/publikationsserier/styrdokument/2019/curriculum-for-the-preschool-lpfo-18?id=4049

• Atsauce: p.14, p.15

• Saturs:

  Pirmsskolas iestādei katram bērnam ir jānodrošina apstākļi attīstībai:

  p.14

  • savu identitāti un izjūt tajā drošību, kā arī izpratni par tiesībām uz fizisku un personisku integritāti.
  • neatkarība un uzticēšanās savām spējām.
  • zinātkāre, radošums un vēlme spēlēt un mācīties,
  • spēja darboties individuāli un grupā, sadarboties, pārvaldīt konfliktus, izprast tiesības un pienākumus un uzņemties atbildību par kopīgiem noteikumiem
  • spēja uzklausīt un pārdomāt citu cilvēku uztveri, kā arī atspoguļot un izteikt savu pārliecību.
  • iztēle un iztēle.

  P.15

  • motoriskās prasmes, koordināciju un ķermeņa uztveri, kā arī izpratni par to, cik svarīgi ir rūpēties par savu veselību un labsajūtu
  • spēja izmantot un izprast jēdzienus, redzēt korelācijas un atklāt jaunus veidus, kā izprast apkārtējo pasauli.
  • spēja radīt un spēja izteikt un paziņot notikumus, domas un pieredzi dažādos izteiksmes veidos, piemēram, tēlā, formā, drāmā, kustībā, dziedāšanā, mūzikā un dejā;
  • interese par stāstiem, attēliem un tekstiem dažādos digitālos un citos plašsaziņas līdzekļos, kā arī spēja tos izmantot, interpretēt, apšaubīt un apspriest,
  • izteiksmīga sarunvaloda un vārdu krājums, kā arī spēja spēlēt ar vārdiem, saistīt lietas, izteikt domas, uzdot jautājumus, izvirzīt argumentus un sazināties ar citiem dažādos kontekstos un dažādiem mērķiem.
  • interese par rakstisko valodu un izpratne par simboliem un to, kā tos izmanto ziņojumu nodošanai
  • viņu kultūras identitāti un zināšanas un interesi par dažādām kultūrām, kā arī izpratni par vērtību dzīvot sabiedrībā, kurai raksturīga daudzveidība, kā arī interesi par vietējo kultūru.
  • gan zviedru valodu, gan nacionālās minoritātes valodu, ja bērns pieder pie nacionālās minoritātes.
  • gan zviedru valoda, gan tās dzimtā valoda, ja bērnam ir atšķirīga dzimtā valoda nekā zviedru valoda,
  • Zviedru zīmju valoda, ja bērnam ir dzirdes traucējumi, ir kurls vai viņam nepieciešama zīmju valoda citu iemeslu dēļ
  • spēja izmantot matemātiku, lai izpētītu, pārdomātu un izmēģinātu dažādus savas un citu izvirzītās problēmas risinājumus.
  • izpratne par telpu, laiku un formu, kā arī pamatīpašības, modeļi, daudzumi, secība, skaitļi, mērījumi un izmaiņas, kā arī iemesls matemātiski to darīt,
  • spēja saskatīt, izteikt, izpētīt un izmantot matemātiskos jēdzienus un to savstarpējās attiecības.
  • izpratne par attiecībām dabā un dažādiem dabas cikliem un to, kā cilvēki, daba un sabiedrība ietekmē viens otru.
  • izpratne par to, kā dažādas cilvēku izvēles ikdienā var veicināt ilgtspējīgu attīstību
  • izpratne par dabaszinātnēm, zināšanas par augiem un dzīvniekiem, kā arī vienkāršiem ķīmiskiem procesiem un fiziskām parādībām.
  • spēja izpētīt, aprakstīt ar dažādiem izteiksmes veidiem, uzdot jautājumus un apspriest zinātni un tehnoloģijas
  • spēja atklāt un izpētīt tehnoloģijas ikdienas dzīvē.
  • spēja veidot, radīt un konstruēt, izmantojot dažādas metodes, materiālus un instrumentus