5.1 Teritorijas definīcija

Tā ir vieta brīvdabas teritorijā, iespējams, ar patvērumu, arī bez tā, kur bērni var justies mierīgi, atpūsties un dalīties savām idejām ar vienaudžiem. Tā ir vieta, kur viņi var ļauties pārdomām, izgudrot dažādas lietas, ar kurām viņi var dalīties ar citiem bērniem un pieaugušajiem, citiem vārdiem sakot, tā ir vieta, kas veltīta, galvenokārt, atpūtai.

Tā kā bērniem ir paredzēta klusa vieta, kur atpūsties, tas var nodrošināt viņiem daudz priekšrocību. Piemēram, bērni var labāk un ātrāk koncentrēties un koncentrēties uz sevi. Turklāt bērniem palīdz attīstīt izpratni par sevi. Tā būtu viņu vajadzība kādu laiku apstāties un atpūsties. Palīdzot bērniem attīstīt prasmes pārvaldīt stresu, viņi var tikt galā ar pārdzīvojumiem. Turklāt, veltot laiku atpūtai, bērni veido savu iekšējo pārliecību un viņiem tiek dota iespēja pārdomāt savu dienu un attīstīt pašapziņu. Piemēram, šī telpa varētu būt dabiska telpa no koka/stumbra, kur bērni var socializēties un atpūsties. Telpai vajadzētu būt arī nomierinošai, ne pārāk stimulējošai, pievilcīgai bērnu interesēm un prom no trokšņa. Vieta, ko var ieskaut zaļumi vai cits materiāls, kas rada pārredzamības iespēju, kur pieaugušajiem var būt pārskats, kad bērni paši ir tur. Tā var būt arī vieta, kur jūs dodat bērniem iespēju atpūsties un gulēt brīvā dabā, piemēram, ratiņos. Tad tai jābūt vēja aizsargātai vietai ar jumtu.

5.2 Mācību mērķi

1. ATPŪTAI UN RELAKSACIJAI:
   Ideāla vieta klusumam un pašrefleksijai, kur bērni jūtas droši, mierīgi un spēj veikt pašrefleksiju. Relaksējoša un meditatīva vide, kuru bērni var izmantot arī atpūtai, kad tas ir nepieciešams.
2. PAŠVĒRTĒJUMS:
   Vieta, kur bērni var pārdomāt savu rīcību un sekas, kas varētu būt bīstama/neapdomīga uzvedība. Iespēja apstāties un padomāt par savām jūtām un uzvedību
3. SOCIĀLĀS KOMUNIKĀCIJAS Prasmes:
   Bērni var censties panākt vienmērīgu visu līdzāspastāvēšanu tajā pašā klasē/skolā, vienlaikus rīkojoties ar cieņu pret visiem citiem bērniem un veicot jēgpilnu sociālo mijiedarbību. Bērnu komunikācijas prasmes var uzlabot, vienlaikus labāk saprotot valodu un komunicējot to dažādos veidos dažādās situācijās. Tas ietver gan verbālus, gan neverbālus izteicienus, piemēram, žestus, ķermeņa valodu un bērnu runas veidu. Tiek veidota vispārēja komunikācijas un izpratnes kultūra.
4. CIEŅA PRET CITU:
   Bērni ciena un izturas pret citiem cilvēkiem ar pieklājību (izmantojot pieklājīgus vārdus), vērojot bērnus, kuriem nepieciešama papildu palīdzība/atbalsts, un sniedzot to, vienlaikus izvairoties no lietām, kas var kaitēt citiem bērniem.

5.3 Atsauces uz mācību saturu

Italy

• Fails: http://www.indicazioninazionali.it/2018/08/26/indicazioni-2012

• Atsauce: 23. lpp

• Saturs: Telpai jābūt viesmīlīgai, siltai, labi koptai, orientētai uz estētisku gaumi, katras skolas pedagoģijas un izglītības izvēles izpausmei. Telpa runā par bērniem, par viņu vērtību, par viņu rotaļu vajadzībām, par tuvību un sabiedriskumu.

Kipra

• Fails: https://drive.google.com/open?id=14OtOhNRGRDXNMIHe6HBrdl2o9QyWmuMS

• Atsauce

  atsauce: morālā un garīgā attīstība - Mērķis: - Bērni respektē citu cilvēku vajadzības (nepieciešamība atpūsties), kompromiss par savu vajadzību kalpot citu vajadzībām.

  2.atsauce: Sociālā identitāte - Mērķis: - Bērni sekmē vienmērīgu līdzāspastāvēšanu saskaņā ar tiem.

• Saturs:

  atsauce: 46.lpp.

  Šī lapa koncentrējas uz cieņu pret daudzveidību. Daži indikatīvi mācību mērķi ir šādi:

  1. Bērns saprot, ka visiem cilvēkiem ir vajadzības
  2. Bērns atzīst, ka visi cilvēki ir vienādi
  3. Bērnam jāciena citu cilvēku vajadzības
  4. Bērnam jāapzinās līdzība un atšķirības starp sevi un citiem cilvēkiem.

  Tālāk ir norādītas dažas orientējošas prakses šo mērķu sasniegšanai.

  1. Darbība, kuras laikā viņi mainās personīgām rotaļlietām ar citu bērnu un pamato savu izvēli
  2. Apmeklējiet jaunāku bērnu klasi vai pansionātu un runājiet par to, ko viņi var darīt, lai palīdzētu šiem cilvēkiem
  3. Sēdvietas piešķiršana bērnam, kurš vēlas sēdēt klases priekšā, vai atteikšanās no vietas, lai ļautu citiem bērniem spēlēties
  4. Bērnu darbības, kas raksturo sevi (piemēram, spēle "Uzmini kurš", "Kam ir brūni/gaiši mati" utt.)

  atsauce: 47. lpp

  Mācību mērķu sasniegšanas ietvaros ir minētas šādas galvenās darbības:

  • Personīgo īpašību salīdzinājums ar citu bērnu īpašībām
  • Citu bērnu dažādu prakšu un paradumu atzīšana un pieņemšana
  • Atzinība un cieņa pret daudzveidību
  • Draudzīgu attiecību veidošana ar visiem klases bērniem

  Galvenā ieteicamā prakse ir šāda:

  1. Ierobežota laika rutīna, kad visi bērni vēlas spēlēt vienu un to pašu spēli (piemēram, 5-10 minūtes, kas veltītas katram bērnam, tad es gaidu savu kārtu)
  2. Katra bērna individuāla profila/portfeļa izveide un salīdzināšana ar citu bērnu (piemēram, līdzības un atšķirības)
  3. Diskusija par to, kā katrs bērns lūdzas
  4. Ik pa laikam kļūsti par citas komandas dalībnieku, lai iepazītu visus bērnus.
  5. Materiālu nodrošināšana no dažādām kultūrām (piemēram, grāmatas dažādās valodās)

Latvija

• Fails: http://likumi.lv/ta/id/303371-noteikumi-par-valsts-pirmsskolas-izglitibas-vadlinijam-un-pirmsskolas-izglitibas-programmu-paraugiem

• Atsauce:
  3.2; 1.lpp. -Pirmsskolas izglītības satura ieviešanas uzdevumi
  9.4; 2.lpp. Pirmsskolas izglītībā bērns apgūst šādas caurviju prasmes
  6; 2.lpp. -Vērtības, kas jāiekļauj pirmsskolas izglītības saturā un procesā

• Saturs:

  Bērns izsaka savas domas un jūtas, mācās uzklausīt citus un izteikt savu viedokli, sāk saprast, kā paša emocijas un uzvedība ietekmē citus, mācās risināt konfliktsituācijas, saskaņot darbības ar citiem, izturas pieklājīgi un rīkojas iejūtīgi, mācās veidot noturīgas attiecības un savu izpratni par draudzību, palīdz un pieņem palīdzību, mācās strādāt, izvirzot kopīgu mērķi, uzņemties un dalīt atbildību.

Zviedrija

• Fails: https://www.skolverket.se/publikationsserier/styrdokument/2019/curriculum-for-the-preschool-lpfo-18?id=4049

• Atsauce: 8. lpp., 13. lpp., 14. lpp.

• Saturs:

  Pirmsskolas iestādei katram bērnam ir jānodrošina apstākļi attīstībai:

  8. lpp.

  Pirmsskolas izglītība jāplāno un jāīsteno tā, lai veicinātu bērnu attīstību, veselību un labsajūtu. Pirmsskolai vajadzētu piedāvāt bērniem labu vidi un līdzsvarotu ikdienas ritmu gan atpūtai, gan aktivitātēm, kas pielāgotas viņu vajadzībām un uzturēšanās ilgumam.

  Pirmsskolas iestādei katram bērnam jādod apstākļi attīstībai:

  13.lpp.

  • spēja ņemt vērā un iejusties citu cilvēku situācijā, kā arī vēlme palīdzēt citiem.
  • cieņa un izpratne par visu cilvēku vienlīdzīgo vērtību un cilvēktiesībām.

  14. lpp.

  • savu identitāti un izjūt tajā drošību, kā arī izpratni par tiesībām uz fizisku un personisku integrāciju.
  • neatkarība un uzticēšanās savām spējām
  • spēja darboties individuāli un grupā, korporatīvi, pārvaldīt konfliktus un izprast tiesības un pienākumus, kā arī uzņemties atbildību par kopīgiem noteikumiem.
  • spēja uzklausīt un pārdomāt citu cilvēku uztveri, kā arī atspoguļot un izteikt savu pārliecību.