8.1 Zonas definīcija

Tikšanās vieta ir neliela vai liela izmēra brīvdabas vide, kas ļauj bērniem satikties, sazināties ar citiem, apmainīties viedokļiem, dalīties ar rotaļu un izaugsmes pieredzi.
Var noteikt divus tikšanās vietu veidus:

1. lieli laukumi brīvā dabā bez robežām un šķēršļiem, piemēram, kvadrāta formā, kurā var izvietoties daudz dažāda vai vienāda vecuma bērni;
2. mazas, omulīgas vietas, kas dod iespēju satikties un sadarboties ierobežotam bērnu skaitam.

Abas no tām ir funkcionālas un var pastāvēt vienā un tajā pašā brīvdabas teritorijā.

Lielas vai nelielas tikšanās vietas piedāvā sadarbības iespējas, domu apmaiņu, savstarpēju pozitīvu apmaiņu, salīdzināšanu, atdarināšanu, dialogus, pārdomas par dažādiem jautājumiem un parādībām, kas saistītas ar priekšmetu, dzīvnieku un domu pasauli.

Tikšanās vietas piedāvā bērnam iespēju pārvietoties, darīt, rīkoties, taču tās veicina arī uzturēšanās, atrašanās konkrētā situācijā, parastā un neparastā konteksta apguvi. Tikšanās vietas piemērs ir bērnu pulcēšanās, kas var notikt aplī vai pusaplī, sēžot uz zemes vai uz baļķiem, lai visi bez grūtībām varētu skatīties viens otram acīs un klausīties.

Šajā gadījumā bērnu pieredzei, stāstiem un domām ir būtiska loma, jo ar tām dalās, un kļūst par visas grupas demokrātisku mantojumu jauniem projektiem un jauniem pētījumiem.

Turklāt šī zona piedāvā bērniem iespēju iesaistīties grupu attiecību dinamikā, padziļināt draudzības saites un iegūt jaunus paziņas, pievērst uzmanību citu vārdiem, runāšanas / klausīšanās laikam, izrādīt cieņu pret citiem un viņu tuviniekiem un viņu viedokļiem.

8.2 Mācību mērķi

1. SOCIĀLĀS PRASMES:
   pavadīt laiku un socializēties ar bērniem, veidojot pareizas un pozitīvas attiecības, kuru pamatā ir komunikācija un mijiedarbība ar citiem, izmantojot verbālās un neverbālās valodas
2. VALODAS ATTĪSTĪBAS MĀCĪŠANĀS:
   Attīstīt valodu komunikāciju - klausīšanās, izpratnes un producēšanas prasmes - uzlabot savas prasmes un attiecības ar citiem.
3. KOMANDAS DARBS:
   sadarbību un sadarbību aktivitāšu laikā, vienlaikus strādājot kopā.
4. MĀCĪŠANĀS UN DEMOKRĀTIJA:
   runāt, klausīties un pieņemt citus viedokļus, respektējot ikviena viedokli

8.3 Atsauces uz mācību saturu

Itālija

• Fails: http://www.indicazioninazionali.it/2018/08/26/indicazioni-2012

• Atsauce: p.24, p.25

• Saturs: Bērns vēro dabu un dzīvo būtni, piedzimstot, attīstoties un izmirstot. Viņš novēro apkārtējo vidi un uztver atšķirīgās attiecības starp cilvēkiem, klausās pieaugušo stāstījumus, viņu viedokļu paušanu ... saprot, ka viņš ir vienāds un atšķirīgs dažādās situācijās, ka viņu var pieņemt vai izslēgt. Katra zēna un meitenes identitāte tiek pakāpeniski definēta un formulēta kā apziņa par savu ķermeni, savu personību, kopā būšanu ar citiem un pasaules izpēti.

Kipra

• Fails: https://drive.google.com/open?id=14OtOhNRGRDXNMIHe6HBrdl2o9QyWmuMS

• Atsauce: p.28

  Attīstības joma: personiskā un sociālā izpratne

  atsauce: sociālā identitāte - Mērķi: - Rosināt bērnus censties panākt vienmērīgu līdzāspastāvēšanu ar citiem bērniem (izbaudīt mijiedarbību un komunikāciju, kas noved pie laimīgiem brīžiem); - Mudināt bērnus draudzēties.

  Attīstības joma: Emocionālās iespējas

  2.atsauce: Empātija - Mērķis: - Bērni spēj saprast citu bērnu emocionālo stāvokli, atpazīt un atbilstoši reaģēt uz citu bērnu emocijām un rūpēties par viņiem.

• Saturs:

  atsauce: 44. lpp.- 45.lpp.

  Aprakstītie mācību mērķi ir šādi:

  • Bērns uzņemas atbildību par savu rīcību grupā
  • Bērnam jāveido draudzīgas attiecības
  • Bērnam jātiecas uz vienmērīgu līdzāspastāvēšanu
  • Bērnam jāapzinās savas attiecības ar citiem grupas cilvēkiem.

  Mērķu sasniegšanas kontekstā var notikt šādi:

  • Dalība lēmumu pieņemšanā grupā, lai sasniegtu mērķi
  • Darbības, kuru pamatā ir nolemtais
  • Uzņemties pienākumus
  • Empātija
  • Nepieciešamības gadījumā piedāvājiet palīdzību saviem draugiem
  • Pieejiet jauniem cilvēkiem klasē
  • Apzinoties savas un citas bērnu tiesības.

  Ieteicamās aktivitātes:

  • Pasaku loma
  • Diskusija un aktivitātes, kuru laikā bērni piedzīvo dažādas situācijas (piemēram, kā mūsu draugs jūtas par sava mājdzīvnieka zaudējumu?)

  atsauce: 52. lpp.

  Saskaņā ar empātiju bērni sagaida:

  • Paskaidrojiet, kad notiek dažādas emocijas, saprotot, ka dažreiz, piedzīvojot noteiktus notikumus, mēs jūtam dažādas lietas
  • Izprotiet citu bērnu un pieaugušo emocionālo stāvokli
  • Atpazīt un atbilstoši reaģēt uz citu bērnu jūtām
  • Parādiet, ka viņiem rūp citu bērnu jūtas
  • Atrisiniet konfliktus (piemēram, saistībā ar rotaļlietu)
  • Cieniet citu cilvēku īpašumu.

  Lai sasniegtu šos mērķus, tiek ieteikts:

  • “Empātijas” kāpņu īstenošana (citu bērnu emociju atpazīšana, pieņemšana, izpratne, atspoguļojums)
  • Mēģiniet mierināt un piedāvāt atvieglojumus pieaugušajiem un citiem bērniem
  • Dažādu emociju pieņemšana, ko kāds var piedzīvot.

Latvija

• Fails: http://likumi.lv/ta/id/303371-noteikumi-par-valsts-pirmsskolas-izglitibas-vadlinijam-un-pirmsskolas-izglitibas-programmu-paraugiem

• Atsauce:
  3.2.; 1.lpp. - Pirmsskolas izglītības satura ieviešanas uzdevumi
  9.4.; 2. lpp.
  9.5.; 3.lpp. -Pirmsskolas izglītībā bērns apgūst šādas caurviju prasmes
  10.1.1. ;3.lpp. - Pirmsskolas izglītības beigās bērns ir apguvis šādus prasmju pamatus, kas ietver vērtības un tikumus, caurviju prasmes un zināšanas, izpratni un pamatprasmes.

• Saturs: bērns skaidro, kāpēc cilvēki sazinoties lieto valodu, klausās tekstu, nosauc tajā darbojošās personas, atstāsta notikumus, izdomā teksta turpinājumu, jautā par neskaidro un atbild uz konkrētu jautājumu, saprotami un secīgi stāsta par redzēto, dzirdēto, piedzīvoto, piedalās sarunā, nepārtrauc runātāju, runā lieto dažādas runas intonācijas, atšķir un nosauc skaņas, skaņu apzīmē ar atbilstošu burtu, lasa vārdus un saprot izlasīto, raksta rakstītos burtus.

Zviedrija

• Fails: https://www.skolverket.se/publikationsserier/styrdokument/2019/curriculum-for-the-preschool-lpfo-18?id=4049

• Atsauce: 13.lpp. līdz 17.lpp.

• Saturs:

  Pirmsskolas iestādei katram bērnam ir jānodrošina apstākļi attīstībai:

  13. lpp.

  • atklātība, cieņa, solidaritāte un atbildība
  • spēja ņemt vērā un iejusties citu cilvēku situācijā, kā arī vēlme palīdzēt citiem.
  • spēja atklāt, pārdomāt un izstrādāt savu nostāju par dažādām ētiskām dilemmām un dzīves pamatjautājumiem ikdienas realitātē.
  • cieņa un izpratne par visu cilvēku vienlīdzīgo vērtību un cilvēktiesībām.
  • pieaug atbildība un interese par ilgtspējīgu attīstību un aktīva līdzdalība sabiedrībā.
  • savu identitāti un izjūt tajā drošību, kā arī izpratni par tiesībām uz fizisku un personisku integritāti.
  • neatkarība un uzticēšanās savām spējām.
  • zinātkāre, radošums un vēlme spēlēt un mācīties,
  • spēja darboties individuāli un grupā, sadarboties, pārvaldīt konfliktus, izprast tiesības un pienākumus un uzņemties atbildību par kopīgiem noteikumiem
  • spēja uzklausīt un pārdomāt citu cilvēku uztveri, kā arī atspoguļot un izteikt savu pārliecību.
  • iztēle un iztēle.

  15. lpp

  • Izteiksmīga sarunvaloda un vārdu krājums, kā arī spēja spēlēt ar vārdiem, saistīt lietas, izteikt domas, uzdot jautājumus, izvirzīt argumentus un sazināties ar citiem dažādos kontekstos un dažādiem mērķiem
  • gan zviedru valodu, gan nacionālās minoritātes valodu, ja bērns pieder pie nacionālās minoritātes.
  • gan zviedru valoda, gan tās dzimtā valoda, ja bērnam ir atšķirīga dzimtā valoda nekā zviedru valoda,
  • Zviedru zīmju valoda, ja bērnam ir dzirdes traucējumi, viņš ir kurls vai viņam nepieciešama zīmju valoda citu iemeslu dēļ,

  17. lpp

  • interese un spēja izteikt domas un viedokļus, lai viņi varētu ietekmēt savu situāciju.
  • spēja uzņemties atbildību par savu rīcību un vidi pirmsskolas vecumā.
  • izpratne par demokrātijas principiem un spēja sadarboties un pieņemt lēmumus saskaņā ar tiem.