1.1 Zonas definīcija
Savvaļas teritorijai ir nestrukturēts konteksts, t.i., vide, kuras izkārtojumu nav veidojis pieaugušais. Tajā ir dažādi reljefi un augstuma apstākļi ar kalniem un nogāzēm, baļķiem un akmeņiem, peļķēm. Tajā ir arī daudzas floras tipoloģijas (lieli koki, zemi krūmi, gara zāle, zema zāle, augu un ziedi). Ar augu palīdzību āra vidē var veidot biotopus, kas parāda bioloģiskas saites, veicina lielāku vides un līdz ar to arī savvaļas faunas bioloģisko daudzveidību, ko var vēl vairāk paplašināt, pievienojot kukaiņu viesnīcas un putnu mājas. Teritorija dod iespēju sekot sezonālajām izmaiņām.
Savvaļas zona atbalsta sociālo mijiedarbību, valodas, spēles, iztēles un radošuma attīstību. Tā piedāvā bērniem daudz iespēju pārbaudīt savu motoriku un gūt arvien plašāku izpratni par sevi un savu ķermeni. Tā izaicina un izmēģina viņu robežas un prasmes, kā arī spontānā un dabīgā veidā tuvina viņus jēdzieniem, kuri attiecināmi uz zinātni, bioloģiju, matemātiku, tehnoloģiju un topoloģiju.
Savvaļas zona ir piemērota izpētei dažādos gadalaikos, ļaujot bērniem «satvert» laika plūsmas un tai sekojošu izmaiņu izjūtu.
Šī zona ir piemērota gan strukturētām klātienes mācību aktivitātēm, gan mazāk strukturētām / nestrukturētām aktivitātēm, tā veicinot brīvības izjūtu. Viens no būtiskākajiem aspektiem, kas jāņem vērā, plānojot aktivitātes šajā zonā, ir iesaistīšana: tai jābūt pieejamai visiem bērniem, arī tiem, kuriem ir īpašas vajadzības (fiziskās attīstības traucējumi).
1.2 Mācību mērķi
- Refleksija:
Bērniem jāpārdomā pieredze, zināšanu apgūšana un sociālā mijiedarbība. Nestrukturētā vide palielina bērnu iztēli un brīvo domāšanu. - ATKLĀŠANA:
Atklāt un iepazīt dabu dažādos gadalaikos. Bērniem tiek dota iespēja izmantot visas maņas, lai atklātu apkārtni. - SAVIENOJUMS AR DABU:
Izbaudīt dabu ar visām maņām. Izjust dabas daļu un attīstīt atbildību par to. Lai sasniegtu labklājību, iekšēju mieru un brīvību. - BĒRNU IZTĒLES DEKONSTRUKCIJA UN REKONSTRUKCIJA:
Veicināt dažādus spēles, lomu spēles un mācīšanas veidus. Vide stiprina bērnu iztēli un radošumu un vēlmi izzināt gan savas maņas, gan vidi. - IZPĒTES:
Lai atklātu, izpētītu un izzinātu dabu. Bērnu redzēto un pieredzi savvaļas teritorijā var izmantot mācību nolūkos, lai uzzinātu vairāk faktu un zināšanu. - UZZINA:
Bērni jāmudina uzdot jautājumus un atrast datus, lai paši varētu atbildēt uz jautājumiem, izmantojot skolotāja norādījumus. Vide un atsaucīgi skolotāji var palielināt bērnu zinātkāri uzzināt vairāk par dabu un vidi.
1.3 Atsauces uz mācību saturu
Itālija
-
Fails: http://www.indicazioninazionali.it/2018/08/26/indicazioni-2012/
-
Atsauce: 23. lpp.
-
Saturs: Mācīšanās notiek ar darbību, izpēti, kontaktu ar priekšmetiem, dabu, mākslu, teritoriju, rotaļīgā dimensijā, kas jāsaprot kā tipisks attiecību un zināšanu veids ... Izglītības attiecībās skolotāji veic kādu funkciju mediāciju un veicināšanu, un, meklējot bērnus, palīdz viņiem labāk domāt un pārdomāt, mudinot viņus novērot, aprakstīt, stāstīt, izvirzīt hipotēzes, sniegt un lūgt paskaidrojumus sadarbības un konfrontācijas kontekstā.
Kipra
-
Fails: https://drive.google.com/open?id=14OtOhNRGRDXNMIHe6HBrdl2o9QyWmuMS
-
Atsauce:
Attīstības joma: personiskā un sociālā apziņa. 39. – 41.lpp.
atsauce: neatkarība un pašapziņa - Mērķis: attīstīt bērnu pārliecību par savām spējām (vēlmi izpētīt jaunu un atšķirīgu vidi)
atsauce: sociālā attīstība - Mērķis: attīstīt sadarbības prasmes ar citiem bērniem dažādos kontekstos (materiālu un telpas izpēte ar citiem bērniem)Attīstības joma: Personīgā aprūpe un drošība 58. lpp.
atsauce: Motoriskās prasmes - Mērķis: bērniem jāapzinās pārgalvīgas un bīstamas uzvedības sekas
Attīstības joma: Garīgās iespējas 59.-68.lpp.
atsauce: konceptuāla izpratne - Mērķis: rosināt bērnu mijiedarbību ar vidi un informācijas vākšanu.
atsauce: kritiskā domāšana - Mērķis: rosināt bērnus izdarīt izvēli, pamatojoties uz informācijas/datu novērtējumu. -
Saturs:
Personiskā un sociālā izpratne - 1.atsauce: 1. lpp. 39.
Bērnam jāpārdomā sava rīcība un jāizpēta pasaule, izmantojot visas savas maņas, vienlaikus cenšoties izmantot jaunas lietas. Šajā lapā ir sniegti ieteikumi par darbībām, piemēram:
- Pārdomu darbība uzdevumā
- Personīgās mapes izstrāde, lai uzraudzītu mācīšanos un attīstību, pamatojoties uz zīmējumiem/tekstiem, kurus bērns izvēlas demonstrēt
- Izpētes un atklāšanas iespēju nodrošināšana, izmantojot brīvu un strukturētu spēli
- Mudinājums izmantot jaunu materiālu brīvā un strukturētā spēlē (piemēram, šķēres)
Personiskā un sociālā izpratne – 1.atsauce: 41. lpp.
Šī lapa attiecas uz attieksmi pret mācīšanos un pozitīvas attieksmes veidošanu pret kaut ko jaunu. Dažas indikatīvas prakses ir šādas:
- Etiķešu veidošana ar katra bērna fotoattēlu, lai viņš/viņa atpazītu savu pakaramo
- Patstāvīgas tualetes lietošanas veicināšana
- Celtniecības spēles (piemēram, torņa celtniecība)
Personīgā aprūpe un drošība: 58.lpp.
Dažas indikatīvas prakses ir šādas:
- Personīgie stāsti par negadījumiem
- Spēle "Ko darīt, ja ..." (piemēram, es šķērsotu ceļu, nemeklējot automašīnas?)
- Bērnu ķermeņa ārējo īpašību novērojumi un reģistrēšana
- Dienas grafiku un ikdienas grafiku izveide un pēc tam to noteikšana, kas ir saistīti ar labsajūtu
- Apraksts par to, kā bērni jūtas un uzvedas, ja trūkst miega vai vingrinājumu
Garīgās iespējas – 1.atauce: 59.lpp.
Galvenās ieteicamās prakses ir šādas:
- Nodrošināt iespēju izpētīt konkrētu priekšmetu iespējas (piem., Mūzikas instrumentus, bumbiņas utt.), Izveidot kolekciju (piemēram, lapu kolekciju, ko apkopojam no skolas pagalma)
- Bērniem jāsakārto virtuves piederumi grozos, jāsakārto leļļu mājas mēbeles utt.
- Telpiskas diagrammas vai ilustrācijas (jaunāki bērni) vai histogrammas (vecākiem bērniem) izveide, pamatojoties uz konkrētu objektu vai situāciju izvēli (piemēram, augļi vai rotaļlietas, kas man patīk)
Garīgās iespējas – 2.atsauce: 68.lpp.
Minētie indikatīvie mācību mērķi ir šādi:
- Bērns salīdzina informāciju, veido viedokli un komentē situāciju
- Bērns organizē un izsaka savas domas
- Bērns izskaidro un atbalsta savus lēmumus
- Bērns pieņem lēmumus, pamatojoties uz datiem.
Dažas indikatīvas prakses ir šādas:
- Bērns pamana citu bērnu/bērnus grūtā situācijā (piemēram, bērns raud) un dod viņam/viņiem rotaļlietu
- Dodiet bērniem iespēju iesaistīties spēlēs vai aktivitātēs.
- Izmēģinājums un kļūda: ievietojiet gabalus vietā.
Latvija
-
Atsauces:
2., 1.lpp. - galvenais mērķis
10,4., 3.lpp. - Mācību jomas
9.4., 2. lpp. - Caurviju prasmes. Sadarbība -
Saturs: Pirmsskolas izglītības satura īstenošanas mērķis ir zinātkārs, radošs un dzīvespriecīgs bērns, kas dzīvo veselīgi, droši un aktīvi, patstāvīgi darbojas, ieinteresēti un ar prieku mācās, gūstot pieredzi par sevi, citiem, apkārtējo pasauli un savstarpējo mijiedarbību tajā.
Zviedrija
-
Atsauce: no 13.lpp. līdz 17.lpp.
-
Saturs:
Pirmsskolas iestādei katram bērnam ir jānodrošina apstākļi attīstībai:
13. lpp.
- atklātība, cieņa, solidaritāte un atbildība.
- spēja ņemt vērā un iejusties citu cilvēku situācijā, kā arī vēlme palīdzēt citiem.
- spēja atklāt, pārdomāt un izstrādāt savu nostāju par dažādām ētiskām dilemmām un dzīves pamatjautājumiem ikdienas realitātē.
- cieņa un izpratne par visu cilvēku vienlīdzīgo vērtību un cilvēktiesībām.
- pieaug atbildība un interese par ilgtspējīgu attīstību un aktīva līdzdalība sabiedrībā.
14. lpp.
- savu identitāti un izjūt tajā drošību, kā arī izpratni par tiesībām uz fizisku un personisku integritāti.
- neatkarība un uzticēšanās savām spējām.
- zinātkāre, radošums un vēlme spēlēt un mācīties,
- spēja darboties individuāli un grupā, korporatīvi, pārvaldīt konfliktus un izprast tiesības un pienākumus, kā arī uzņemties atbildību par kopīgiem noteikumiem
- spēja uzklausīt un pārdomāt citu cilvēku uztveri, kā arī atspoguļot un izteikt savu pārliecību.
- fantāzija un iztēle.
15/ lpp.
- motoriskās prasmes, koordināciju un ķermeņa uztveri, kā arī izpratni par to, cik svarīgi ir rūpēties par savu veselību un labsajūtu.
- izpratne par attiecībām dabā un dažādiem cikliem dabā un kā
- cilvēki, daba un sabiedrība ietekmē viens otru,
- izpratne par to, kā dažādas cilvēku izvēles ikdienā var veicināt ilgtspējīgu attīstību.
- izpratne par dabaszinātnēm, zināšanas par augiem un dzīvniekiem, kā arī vienkāršiem ķīmiskiem procesiem un fiziskām parādībām.
- spēja izpētīt, aprakstīt ar dažādiem izteiksmes veidiem, uzdot jautājumus un apspriest zinātni un tehnoloģijas.
- spēja atklāt un izpētīt tehnoloģijas ikdienas dzīvē.
- spēja veidot, radīt un konstruēt, izmantojot dažādas metodes, materiālus un instrumentus
17. lpp.
- interese un spēja izteikt domas un viedokļus, lai viņi varētu ietekmēt savu situāciju.
- spēja uzņemties atbildību vai savu rīcību un vidi pirmsskolas vecumā.
- izpratne par demokrātijas principiem un spēja sadarboties un pieņemt lēmumus saskaņā ar tiem.
